MājoklisIntegrācijaPilsonībaValoda
EN    LV    RU
"nodrošināt nepārtrauktu pieejamību iespējai mācīt un mācīties mazākumtautību valodās visā valstī, lai apmierinātu esošo pieprasījumu" - Eiropas Padome/VKNMA KK, ACFC/OP/III(2018)001REV, kopsavilkums
 Par mums 
 Darbības jomas 
 - Mājoklis
 - Integrācija
 - Pilsonība
 - Valoda
 - Pasākumi
 - Dažādi...
 Vēsture 
 Bibliotēka 
 Arhīvs 
 Kontakti 
 Saites 

 

VALODA

LCK priekšlikumi MK noteikumu par valsts valodas prasmi projektam     

05.12.2008.

 

Latvijas Cilvēktiesību komitejas priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu projektam

???Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi???

 

1. 10. punktā aizstāt vārdus un skaitļus ???pamata līmeņa 2. pakāpē (A2)??? ar vārdiem un skaitli ???pamata līmeņa 1. pakāpē (A1)???.

 

2. 11. punktā aizstāt vārdus un skaitļus ???E līmeni, kas atbilst valsts valodas prasmes pamata līmeņa 2. pakāpei (A2)??? ar vārdiem un skaitli ???F līmeni, kas atbilst valsts valodas prasmes pamata līmeņa 1. pakāpei (A1)???.

 

3. 69.2. apakšpunktā aizstāt vārdu ???augustam??? ar vārdu ???oktobrim???.

 

Motivācija priekšlikumiem

 

1. un 2. priekšlikumi (kopā):

Ja persona, kas iegūst pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vēlēsies tikt nodarbināta Latvijā, tai vienalga vajadzēs atbilst attiecīgajai profesijai jau noteiktām valsts valodas prasmes prasībām. Cita pamatojuma, lai noteiktu šīm personām prasības, augstākas par pamata līmeņa 1. pakāpi (A1), nav.

Norādāms, ka Latvijā dzīvo daudzi vecāka gadagājuma ārvalstu pilsoņi, kas ir ieinteresēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanā un kam ir apgrūtināta valodas apguve. Daudziem no viņiem arī pietrūkst valodas vide apmācībai ??“ tā, pēc šā gada 1. jūlija datiem Daugavpilī dzīvo 3554 ārzemju pilsoņi un bezvalstnieki[1]; daudziem pensionāriem turklāt trūkst naudas valsts valodas maksas kursiem ??“ minimālā vecuma pensija, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts[2] un invaliditātes pensija 3. grupas invalīdiem[3] nepārsniedz 50 latus, būdamas krietni zemākas par iztikas minimumu ??“ 2008. g. oktobrī 167,69 lati[4]).

Turklāt Latvijā pēc šā gada jūlija datiem dzīvo vairāk par 365 000 nepilsoņu,[5] kam Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss ir noderīgs tādēļ, lai atviegotu nodarbinātību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur latviešu valodas prasmei ir mazāks pielietojums.

 

3. priekšlikums:

Noteikumu projekta 69. punktā paredzēts, ka personas, kuru profesijas un amati no jauna iekļauti šo noteikumu 2.pielikumā pēc 2008.gada 29.jūlija un kurām darba devējs iepriekš nav noteicis atbilstošo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi, profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu apgūst: valodas prasmes pamata līmenī ??“ līdz 2009.gada 1.augustam (3 mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās), bet valodas prasmes augstākajā līmenī ??“ līdz 2010.gada 1.janvārim (7 mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās). Tas veido saprātīgu diferenciāciju atkarībā no pieprasāmās prasmes.

Tomēr valodas prasmes vidējam līmenim bez skaidra pamatojuma paredzēts tas pats termiņš kā pamata līmenim, kaut gan apgūt valodu vidējā līmenī acīmredzami prasa vairāk laika nekā pamata līmenī.

Tāpēc piedāvāts šo termiņu pagarināt no 3 līdz 5 mēnešiem.



[1] http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/IRD/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf

[2] http://www.lm.gov.lv/text/108

[3] http://www.lm.gov.lv/text/134

[4] http://www.csb.gov.lv/site/content/?cat=2646

[5] http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/IRD/ISVP_Latvija_pec_VPD.pdf